Vienā no Mārupes klusajām ieliņām – Dauguļu ielā – slejas mūsdienīga villa, kuras arhitektonikā izmantotas atsauces uz palladisma stila itāļu villām, taču klasiskās vērtības apvienotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Ēka izvietota uz šaura zemesgabala, kas dienvidu pusē robežojas ar dominikāņu mūķeņu klostera dārzu ar kupliem ozoliem, augļu kokiem un rožu dobēm – plašāko un skaistāko ainavu, uz kuru vērsti visi telpiskā plānojuma skati. Ainava ir būtisks elements, jo villa projektēta tā, lai maksimāli sapludinātu ārtelpu un iekštelpu – ar lieliem, atveramiem stiklojumiem uz iekšpagalmu. Ja priekšdārzs ar plēstām dabīgā šīfera plāksnēm izliktiem celiņiem un zaļajiem augiem veidots ar nojausmu par Japānu, tad iekšpagalmu atraktīvāku dara speciāli radītais zāliena mikro reljefs, kas izgaismots izspēlē savu ainavisko gaismēnu spēli. Zemes gabala tālākajā galā bērzu birzītē patvērusies lapene ar bambusa balstiem.
Villas koptēlam izvēlēts horizontāls plūdums, ko divstāvu apjomā palīdz saglabāt horizontālā frīze, lēzenais jumts ar platajām pārkarēm un zem tā esošā stiklotā josla, kā arī ieejas fasādes pirmā stāva loga horizontālās šproses un logu vizuāli paplatinošie slēģi. Ēkas vizuālais veidols veidots samērā vienkāršs, ar atsevišķiem dekoratīviem elementiem.